otrdiena, 2016. gada 23. augusts

Izbraukums pa vulkānu takām... :)

Tātad, kā jau solīju, mazliet vairāk par izbraucienu uz Oregonu. Šis ir tikai mazs ieskats vienā mazā Oregonas stūrītī, bet pēc šīs un iepriekšējas caurbraukšanas pieredzes jāsaka, ka tur ir ļoti, ļoti skaisti, kalnaini un zaļi. Tik daudz zaļās krāsas sen nebija redzēts. :)

Kartē tas izskatījās apmēram tā - ieskatam uz Kalifornijas un apkārtējo štatu fona. Attālumi kā jau ASV, ir pietiekami lieli, taisnā ceļā laižot no mūsu pilsētas līdz galamērķim - Krātera ezeram Oregonā būtu ~7h brauciens, bet mēs pa ceļam paskatījām arī citas vietas.

Te interaktīvā kartīte, ja kādam interesē kas konkrētāk. 



Kopumā pabijām trīs skaistos dabas parkos - Lassen Volcanic Nacionālajā parkā un Lava Beds National Monument parkā Kalifornijas ziemeļos un Crater Lake Nacionālajā parkā Oregonā.
Visi parki atrodas uz seniem vulkāniem un tad nu ap šo tēmu grozījās viss ceļojums.

Lassen Volcanic National Park atrodas uz Lassena vulkāna, kurš pēdējo reiz izvirda laika posmā no 1914.-1917. gadam. Tas ir priekšpēdējais vulkāns, kas izvirdis ASV sauszemes teritorijā, un vēl joprojām uzskatāms par aktīvu.

Parkā atrodamas kalnu takas, kas ved gar dažādiem vulkāniskiem objektiem kā sēra avoti, verdoša ūdens avoti, bet tai pat laikā šur tur atrodams arī sniegs, dzirdi kalnu ezeri, ūdenskritumi un citi dabas jaukumi, ko arī mēs baudījām savām acīm.  





Kalifornijā uzaugušajiem sniegs ir ļoti aizraujoša parādība.. :)


Pa ceļam uz Oregonu jādodas gar Šastas kalnu (Mount Shasta), kurš redzams pa lielu gabalu no visām pusēm. Tas slejas 4316m augstumā un ir otrs augstākais kalns Cascade kalnu grēdā, aiz Mount Rainier Vašingtona štatā..  



Mēs piestājām papusdienot sniegotā kalna pakājē, ceļojumos jau iecienītajā Black Bear Diner. Tieši kalna pakājē atrodas ķēdes vecākā ēstuve.
 


Tālāk mūsu ceļs ieveda pāri robežai Oregonā. Nekas cits jau neliecina par robežas šķērsošanu kā vien mazs uzrakstiņš. Atpakaļ braucot gan lauksaimniecības sargpostenis pajautās, vai neievedat Kalifornijā svaigus augļus. Tā kā Kalifornija ir ASV "augļudārzs", tad šo jomu uzmana īpaši.

Brauciena galvenais mērķis - Crater Lake nacionālais parks. Krātera ezers ir dziļākais (592m) ASV un septītais dziļākais pasaulē.


Ezers sāka veidoties pirms ~7700 gadiem, kad Mazamas vulkāns pēc izvirduma sabruka un radīja kalderu, ko tagad piepilda ezers. Krātera apmale paceļas vidēji 300m virs ūdens virsmas.

Apkārt ezeram ved panorāmas ceļš, uz tā atrodamas gan pastaigu takas, gan skatu laukumi. Arī mēs apbraucām apkārt ezeram ~50km garo maršrutu. 
Kā jūs domājat, cik % cilvēku attur tā zīme Danger, Keep Back.. 

Ezera ūdens ir nu tiešām turbo zils. Izrādās, tas ir tādēļ, ka pārējās krāsas absorbējas un cilvēka acs saskata tikai zilo krāsu. Oficiālais zinātniskais paskaidrojums skan šādi: "Other colors of the spectrum are absorbed. Blue wavelengths are scattered and seen by human eyes." :) 

Pa ezeru var izbraukt ar kuģīti - pēc tam, kad esi norāpies pa vienīgo pieejas taku.. To mēs atlikām citai reizei. :)

Ezera vidū atrodas Wizard sala - neliela vulkāniska virsotne, kas paceļas 233m virs ezera ūdens virsmas. 

Ezera otra sala ir "tikai" 16stāvu mājas augstumā, tā nosaukta par Phantom Ship, jo no attāluma atgādina kuģi. 

Skatu punktos vairumā uzturas šādi mazi draugi, kas diedelē ēdienu un to arī saņem lielā daudzumā... :(

Takas nostāk no ezera ved caur pārsvarā skujkoku mežiem.

Mēs pastaigājām pa Pinnacles Overlook taku un apskatījām no kanjona sienām izdilušās pumeka smailes, kas slejas ~30m augstumā. Tos varētu dēvēt par vulkāniskajiem skursteņiem, jo tieši šīs smailes savulaik ir bijušas caurumi, pa kuriem vulkāniskās gāzes spraukušās caur pelniem, pa ceļam tos iecementējot akmenī.

Aizstaigājām arī līdz Plaikni ūdenskritumam.

Oregonas pusē apmetāmies mazā pilsētiņā Klamath Falls, kas mūsu acīs izcēlās ar ļoti sakoptām, bet tukšām ielām, kā arī ar ļoti garšīgiem "bagels".

Pēdējais apskates objekts - Lava Beds National Monument parks jau atkal Kalifornijas pusē. 

Šis parks aptver gandrīz 19,000 ha lielu platību vulkāniskās zemes. Visapkārt paveras šāda akmeņaina ainava ar sīkiem tuksnesim raksturīgiem krūmājiem. Tālumā spīd Šastas kalna sniegotā kore. Tāda galīgi nereāla sajūta..

Zem lavas laukiem atrodamas vairāk kā 700 lavas "trubu" alas - cilindriski tuneļi, ko savulaik izveidojusi karstā lava, plūstot zem zemes. Publiskai apskatei pieejamas 25 no tām.

Lavai atdziestot, ārpuse sacietē, savukārt karstā lava turpina plūst pa iekšpusi. Kad tā izbeidzas, paliek trubveida alas. Alas veidojas pat vairākos stāvos. Kad virsējā ala iebrūk, atklājas apakšējā.

Tā kā mūsu kompānijā bija arī bērni 2-6 gadu vecumā, tad mēs izložņājām vairākas "vieglā" līmeņa alas. Jaunā paaudze par šo pasākumu bija lielā sajūsmā.

Cietā lava..
Akmentiņi..

Turpat Lavas parkā atrodamas arī liecības par agrākajiem šo lauku iedzīvotājiem - Modoc indiāņiem. Modoki apdzīvoja šo teritoriju vairāk kā 10 tūkstošus gadu, līdz 1860tajos gados ieradās baltie ieceļotāji un savāca visas zemes sev. Kā jau tajos laikos parasti notika - iezemiešus pārcēla uz rezervātu. Neliela grupa  - ap 60 modoku karotāju tomēr atgriezās un mēģināja stāties pretī 1000 ieceļotāju karavīriem un brīvprātīgajiem. Modokiem labi pazīstamie apkaimes dabas veidojumi palīdzēja noturēties 6 mēnešus, līdz beigās tie tika noķerti.

Mēs piestājām pie Petroglyph Point - kalna, kura malas rotā vairāk kā 5000 iezemiešu raksti. Savulaik šis kalns bijis sala, kur vietējie piebraukuši ar laivām un atstājuši savas zīmes. Šī vieta ir viena no lielākajām kalnu mākslas koncentrācijas vietām Ziemeļamerikā. Šie zīmējumi tapuši pirms 2500 - 4500 gadiem.

Mājupceļā piestājām Reddingas pilsētā un pārstaigājām Sundial - saules pulksteņa tiltu, kas ved pār Sakramento upi un savieno divas Turtle Bay izpētes parka daļas. Tilta virsma veidota no stikla, kas bija tā drusku spocīgi staigāšanai.. Naktī esot skaisti, kad zilganzaļas gaismas spīd no apakšas caur stiklu.
Fun fakts - pilsēta (un iedzīvotāji) 90tajos gribēja tiltu par 3 miljoniem, bet beigās 2004. gadā uzcēla šo par 23 miljoniem. :) Projektu pamatoja ar to, ka šis objekts piesaistīs pilsētai tūristus, un tas esot arī attaisnojies. Mēs arī citādāk diez vai šinī pilsētā piestātu. :)

Pēc atgriešanās mājās mūs sagaidīja neliels haoss, jo kamēr bijām prom, mājai virsū tika uzcelta telts un tika svēpēti termīti. Tas prasīja zināmu sagatavošanos, kā, piemēram, visas pārtikas, zāļu un citu iekšķīgi lietojamu lietu iepakošanu plēves maisos vai izvākšanu no mājas.

Palēnām jau esmu visu sakārtojusi vietās, izņemot kosmētiku. :) Iztieku ar to minimumu, kas bija paņemts līdzi, pārējo gaida nopietna šķirošana. :) 

8 komentāri:

  1. wow daba ir vienkārši fantastiska:) ļoti skaisti ;) superīgs ceļojums !

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mhm, iedeva tādu enerģijas lādiņu, skatoties uz tik skaistām vietām... :)

      Dzēst
  2. Tik foršs ceļojums! Superīgas bildes!

    AtbildētDzēst
  3. Tik burvīgi skaisti :) pasakains izbraukums jn tā daba :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, dabas daiļumu apkārtnē netrūkst... Spēj tik visu apbraukāt!

      Dzēst
  4. Kas par pastkartīšu skatiem!Lasot šādus ceļojumu parakstus, saprotu, ka vajag vismaz 3 dzīves, lai visu baudītu savām acīm.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tieši tā! Es paskatījos ASV Nacionālo parku sarakstu... No 58 parkiem es esmu pagaidām bijusi 4os.. Šajā braucienā tika apskatīti divi. Nav brīnums, ka amerikāņiem nav laika mācīties par n-tajām mazajām pasaules valstīm, dzīves laikā nevar savu valsti paspēt apskatīt... :)

      Dzēst