Mamma piedāvāja kaut ko atsūtīt no LV ar braucējiem uz/no mūsu puses. Biju ļoti priecīga par ideju izvēlēties kaut ko no Latvijas ekokosmētikas līdzekļiem kādā no koppirkšanas (vai nu kā nu tos latviski pareizi sauc) portāliem. Mana izvēle krita par labu dzērveņu cukura skrubim ar kazas pienu no "Kazas laukos". Tā kā Latvijā sen neesmu bijusi, tad man nebija ne jausmas, kas tas par ražotāju, pieņemu, ka tagad tādu ir ļoti daudz.
- Dzērvene - cukura skrubis ar kazas pienu - 200g, cena ~10EUR, koppirkšanas portālos ap~5EUR.
Kas tas ir: cukura skrubis ar dzērvenēm un kazas pienu, 100% ekoloģisks produkts, roku darbs.
Sastāvs: cukurs, vīnogu kauliņu, avokado, kokosa eļlas, dzērveņu sula, kaltētas dzērvenes, sausais kazas piens, bergamota, kanēļa un apelsīna ēteriskās eļļas.
Ko tas dara: Pamodina ādu ar patīkamu skrubja masāžu, kas maigi nolobīs ādas atmirušo virskārtu, veicinās asinsriti, saglabās ādu tvirtu un tonizēs ķermeni un garu visas dienas garumā.
Kā ar to rīkoties: Uzklāt un iemasēt tīrā, mitrā ādā ar apļveida kustībām. Pēc lietošanas nav nepieciešams izmantot krēmus vai eļļas.
Mani novērojumi
- Esmu mēģinājusi dažādus cukura skrubjus, taču šim konkrētajam manu uzmanību piesaistīja dzērvenes un kazas piens, kas solīja ādai papildu mitrināšanu un barošanu.
- Nezinu, ko es biju sacerējusies, taču smarža noteikti nebija tāda, kā biju iedomājusies - pēc dzērvenēm, taču nekāda vaina tai nebija.
- Skrubja krāsa atšķīrās no reklāmas attēlos redzētās koši oranžās.
- Pati skrubja masa bija ļoti sausa, faktiski tīrs cukurs, graudiņi nebija pārāk abrazīvi (kas manā skatījumā ir labi), ātri izkusa uz ādas.
- Parasti man gadījušies cukura skrubji, kuros ir daudz eļļas, kas ieeļļo gan ķermeni, gan vannu, taču šajā, lai arī sastāvā eļļas ir minētas, to īsti nevarēja just.
- Teorētiski mitrinošu krēmu pēc skrubja lietošanas nevajadzēja, bet man tomēr prasījās.
Kopsavilkumā: Skrubis veic savu pamatuzdevumu - veic masāžu, veicina asinsriti, tonizē. Manā skatījumā nekas īpašs, interesantās sastāvdaļas tā īsti neattaisnoja uz sevi liktās cerības. :|
***
Vai esat pazīstamas ar šiem skrubjiem? Kādus vēl Latvijas ražojumus jūs ieteiktu pamēģināt?
ui, tagad ir tik daudz ražojumu latviešiem - ir diezgan daudzi latviešu produktu veikaliņi Rīgā - ieej iekšā un acis apžilbst, bet tik daudz neesmu mēginājusi, lai kkas īpaši izceltos, savukārt to, ko esmu - nekas īpašs. Bet ir viens skrubis, ko es neesmu mēģinājusi, bet tikai smaržojuši, bet tā smarža bija tik laba, ka joprojām nevaru aizmirst. Īsāk sakot, ar vīru vasarā bijām alus festivālā Vērmanīti un tur blakus visiem aliem bija stendiņš ar skrubjiem, losjoniem, kas smaržoja pēc pļavas. bet tiešām pēc īstas pļavas nevis zāles - viņi toreiz teica, ka varot nopirkt tādā Beer Spa, bet nekādi nevaru atcerēties aiziet līdz turienei :D Bet smarža bija fantastiska. :)
AtbildētDzēstTā es arī iedomājos, ka noteikti ir ļoti daudz.. Hmm, Beer Spa pats par sevi izskatās interesanta iestāde, turpat pie Vērmanīša arī atrodas. Droši vien tas bija viņu lapā minētais pļavas losjons vai balzāma svece "Papardes zieds". :)
DzēstPar zīmolu - "Kazas laukos". Dzīvoju šiem "ziepju vārītājiem" kaimiņos. Pilnīgi droši varu teikt - tas, ka viņi sevi pozicionē kā ekoloģisku lauku saimniecību, ir pilnīgi meli. Viņi ir divi gleznotāji no Rīgas,kuri kādus 4-5 gadus atpakaļ ir iegādājušies apbūves gabalu Baldones lauku teritorijā 30 km no Rīgas. Uzbūvēja tur privātmāju, iegādājās pāris trušus, vistas un pāris kazas. Māja atrodas pie paša ceļa. Vistas, truši, suņi un kazas regulāri "ganās" pie kaimiņiem, nevis viņu "Laukos", jo viņiem pieder tikai apbūves gabals, nevis lauki un pļavas, kā var noprast no viņu mājas lapas. Pēdējos divus gadus kazu kā tādu viņiem vairs nav, bet sociālajos tīklos viņi turpina izplatīt info, ka viņiem ir šīs kazas, kuru pienu viņi lieto savos izstrādājumos. Puķītes un zālītes viņi lasa kaimiņiem piederošās piemājas pļaviņās, kas atrodas tiešā ceļa tuvumā. Pa to brauc viņi paši ar vairākām mašīnām un arī pārējie kaimiņi. Vai tiešām to var pozicionēt kā ekoloģiski tīru produktu?
AtbildētDzēstMan nav žēl, ka cilvēki taisa biznesu, bet tikai, lūdzu, ne uz mūsu un mūsu bērnu veselības rēķina. Ko pārējie par to domā? Vai tiešām tagad ir pienākuši laiki, kad katrs var "vārīt" tādu "putru" kā grib? Vai viņus neviens nekontrolē - kas vispār ir to produktu sastavā un vai tiek ievērotas elementāras sanitārās normas (jo viņu divi suņi pamīšus dzīvo gan ārā,gan iekšā mājā)?